Valentīna torte

Mana pirmā torte. Sauksim par “Valentīnu”.

Vienai ripai – 2 olas, 1gl cukura, saputo, klāt 1gl krējuma+1gl miltu+1tējk. sodas. Iznāk bieza un to griež uz pusēm.

Otrai ripai tas pats + kakao, tas pēc izjūtām cik tumšu grib.:)

Cep apmēram 30min, lēnā siltumā, griež kad atdzisušas. Var apslacīt ar rumu vai konjaku. Pamatā liek gaišo ripu, uz tās liek brūkleņu ievārījumu, tad tumšo – uz tās putukrējumu. Tad atkal gaisu, augšā tumšo, apsmērē virsu un malas ar putukrējumu un grezno kā sirds kāro.

Nav briesmīgi trekna un salda.

Kas jauns manā virtuvē, ziepju katliņā, mājas laboratorijā?:))

Nav nekā aizraujošāka kā radīšanas process, lai ko mēs veidotu, iecerētu, īstenotu. Ziepju vārīšana nav izņēmums, jo vairāk tāpēc, ka neizpaliek “nezināmā” moments. Laikam jau mūsos šī mazā azarta deva dzīvo un kutina prātu ik lietā? Lai cik arī Tu nebūtu pārliecināts par iznākumu, rezultāts allaž var būt atšķirīgs no iedomātā. Tas ir neprognozējams.

Ziepju vārīšana prasa nopietnu plānošanu:

1)  Jāiepazīstas (teorētiski) ar neskaitāmu vielu īpašībām. (Tas man liek domāt ar vien zaļāk).

2)  Jāmēģina sev tīkamās sastāvdaļas uzmeklēt un iegādāties. (Tas bieži vien prasa pamatīgu laika devu).

3)  Pēc nogurdinošās materiālu iegādes, var veikt precīzu inventarizāciju par sastāvdaļām, kas ir atrastas un var uzsākt kalkulāciju.

4)  Seko formu izvēle, sagatavošana, sakārtošana. Vislabāk, ja tās ir iegādātas patstāvīgai un atkārtotai lietošanai. ( Es vēl tam tikai briestu, jo lai uzmeistarotu mulāžas, man būs nepieciešams kāds prasmīgs galdnieks.

5)  Jāpārvērš virtuve par īstu laboratoriju, jāapbruņojas ar aizsarglīdzekļiem un var uzsākt radīšanas procesu.

Ar katru reizi nāk klāt kāda laba ziņa vai apskaidrība par vienu vai otru interesējošu jautājumu, bet tieši tik pat rodas jauni jautājumi. Nepaiet ne diena, kad sirds tīko, kaut ko jaunu pārbaudīt vai izzinātu.

Patreiz esmu norūpējusies par to, ka nespēju iegādāties ēteriskās eļļas lielākos iepakojumos un par pieņemamām cenām. Ēterisko eļļu cena sastāda pusi no ziepju kopējām izmaksām. ( Ja kāds zina , kur Latvijā tiek tirgotas ēteriskā eļļas vairumā, dodiet ziņu, būšu ļoti pateicīga par šo informāciju (madleena9@inbox.lv).

Tāpat kā izmaksas, tā arī ziepju aromāts ir puse no ziepju vārīšanas veiksmes apliecinājumiem. Bāzes eļļas nerada nepatīkamu smaku, drīzāk ne visai izteiksmīgu, neitrālu, bet tas protams spēcīgi atšķiras no rūpnieciski ražoto ziepju aromātiem. Konstatēju, ka pievienojot vienu aromātu ziepju masai , ne vienmēr izvēlētais aromāts radīs sajūsmu. Žūstot ziepes pamazām paliek ne tikai sausākas, bet arī smaržas kļūst ne tik piesātinātas un asas.

Eksperimenti turpinās un es esmu nonākusi līdz nākošajam solim. Ar pamatmasu esmu tikusi skaidrībā. Sapratusi, kā tā var mainīties sīku neuzmanību dēļ, cik riskanti ir kādu lietu neizdarīt līdz galam, piemēram pavirši izskalojot trauku var kārtējo ziepju masu sabojāt ne tikai vizuāli, bet arī materiālu var palaist vējā.

Pavisam interesanti vārot ziepes ir izmantot vielas, kas tās padara individuālas. Tās ir tējas, zālītes, ogas, utt.

Es vāru ziepes no pamatiem, tad tās ir sarežģītāk veidot kā glicerīna ziepes. Sārms ir kā neredzams spēks, kas uz katru lietu, kurai pieskaras, iedarbojas savādāk.

Tā piemēram, sārmam pielejot sarkano tēju, reakcija ir pavisam nesaprotama, masa paliek koši zaļa. Sārmam izreaģējot tā pamazām kļūst tumši brūna, bet rezultātā ziepes sanāk kafijas ar pienu (faktiski ar daudz piena) krāsā. :))

Tāpat kā kazas piena ziepes gribas redzēt baltas, bet sārms pienu pārveido par citrondzeltenu šķidrumu, kas ziepju masu iekrāso ar tādu kā nedaudz caurspīdīgu, zaļganbrūnu (gaišu) nokrāsu.

Zaļā tēja veido pamatīgi tumšu toni. Faktiski tumšas ziepes nav māksla radīt, man vēl joprojām nav skaidrs, kā pagatavot baltas ziepes neizmantojot gatavu glicerīna ziepju masu.

Patīkams pārsteigums ir karotīna ziepes. Karotīnā eļļa ir ar tik sulīgu toni, ka nekādi ziepošanās procesi nespēj mainīt dzidro, rietošās saules nokrāsu.

Linsēklas (varbūt, ka tikai sagadīšanās pēc) tomēr man šķiet, ka linsēklu smarža sārma iedarbībā kļūst visai īpatnēja, kura ne visiem cilvēkiem var patikt.

Nu un tagad piedāvāju savu jauno foto galeriju. Labu apetīti, dārgie draugi!

Ziepju laboratorija

Nepareizie aprēķini, misēkļi un defekti:

Ziepju paraugi:

Radošie eksperimenti turpinās.

Ziepju vārīšana ir patiesi interesants process, bet jāsaprot, ka gana smalks un precīzs pasākums. Protams manī jau sen dzimusi vēlme liet milzu ziepju klučus, tos dzesēt, žāvēt un griezt. Vēlāk maigi un uzmanīgi aplūkot katru gabaliņu, neskaitāmas reizes sīki izpētot to struktūru, konsistenci, katru mazāko īpatnību. Pirms ļauju sev šo vaļu, sevi tomēr disciplināri ierobežoju un turpinu pārbaudīt dzīvē visu to, par ko raksta grāmatās.
Šoreiz mani interesē pamatmasu atšķirība.

Fotogrāfijā redzamā dzeltenā masa ir sarkanās palmas eļļa, pietiekoši iespaidīgs tonis, lai nepretendētu uz padziļinātāku izpēti:).

Nav nekāds noslēpums, ka ziepju pamat bāzes ir parasti visai vienveidīgas. Ir senākas, jaunākas receptes, tiek izmantotas dažādas eļļas, neatņemamais sārms un tikai tad  katra individuālais ieguldījums, kuru var pielīdzināt pavārmākslai. Tūkstošiem pavārgrāmatu ir uzrakstītas, bet pat klasiskās receptes īstenojot dzīvē,  katrs pavārs pamanīsies pagatavot citādāk. Nosacījumi tam ir daudz un dažādi. Sākot ar katras personības enerģiju,  katra produkta izcelsmi, temperatūrām, kas procesos tiek sīki, bet tomēr variētas u.t.t., bet pastāv arī nejaušības. No tām neviens mēs neesam pasargāts. Tāpēc vārot mazākām porcijām, bet bagātāku recepšu klāstu, viegli pamanīt atšķirības, ko nelielas rūpniecības ietvaros var nosaukt vienkārši – standartprece vai neveiksme:)).

Secinājums: Pat sīkas izmaiņas, kuras grūti izprast, jo šķiet visu es darījis pareizi, mēdz radīt pārsteigumus. Tāpēc cenšos visu smalki pierakstīt, veidot tādu kā uzskaiti, kurā parādās arī ieraksti BRĀĶIS. Iespējams, ka esmu pārāk kritiska, bet patreiz atzīmēju tikai tās pamat bāzes, kas apmierina mani gan pēc cietības, gan pēc krāsas un pat pēc tā, kā ziepes iznāk ārā no formas, cik ilgi tās žūst u.t.t.

Šoreiz izmēģināju arī 100% olīveļļas ziepju recepti. Šīs ziepītes tiek lolotas un glaudītas jo īpaši. Patiešām ļoti tīkama masa, gluda un ļoti maigu toni. Vienīgā īpatnība – ilgais žūšanas process. Pagaidām priekš manis ir mīkla, kā šīs ziepes ir spējušas ierindoties starp vadošajām ziepēm, jo apskatot sastāva reakcijas formulu var konstatēt, ka putot šīs ziepes neputos, vai arī vāji zieposies, ka daudzi rādītāji ir visai skopi, vai pat ārpus pieņemamajām normām. Atradu kādā interneta sarunā piebildi, ka vīra iecienītās ziepes esot kļuvušas olīveļļas + kokosriekstu eļļas ziepes. Tā tas varētu patiešām būt, jo kokosriekstu eļļa pamatīgi uzlabos ziepju putainību, kā arī citus rādītājus, bet kā tad ar klasiku? Nu ko, tas būs vēl viens izaicinājums man:).

Tātad, esmu ziepju pamat  bāzes meklējumos, vēlos atlasīt labāko no labākajām bāzēm, lai pietuvotos radošajam procesam skaidri apzinoties, ka visas pārējās neveiksmes vai veiksmes jau būs kā  atklājēja, tāda kā viduslaiku alķīmiķa darbība:)).

Šovakar jau atkal rokas niez, lai kaut ko jaunu savārītu, bet vēl jau vecais jāspēj izanalizēt, jāveic piezīmes un jāizveido sistemātika. Mani pieraksti tikai pildās un paralēli prātā rosās simtiem citu ideju. Interesanti, cik lieli panākumi gaidāmi šādai aizrautībai?:))

Praktiskais darbs.

Pirmais cepiens:)).

Lai stāv visi svētie klāt un Dievs nogrābstās, bet dūšas ir pieticis, lai sataisītu īstas ziepes:)).

Izrādās ziepju vārīšana ir varen radošs process, kurā nepieciešama ne tikai uzdrīkstēšanās, bet pamatīga teorētiskā bāze, nevainojams praktiskais piegājiens (pārvēršos savu virtuvi par nelielu laboratoriju). Te nav ko piebilst, skatiet un slavējiet, ka mans pirmais praktiskais mājas darbs ir bijis rezultatīvs:)).

Tā ir laba sajūta – radīt. Mazākā vai lielākā mērogā radīšanas procesa laikā, šķiet, var sajust svētību. Ja tās nav, tad laikam jau nevajag lauzties caur aizslēgtām durvīm, bet ja šis Dievišķais process ir sajusts, nepieciešams vien turpināt. Es tik ļoti paļaujos uz savu sargeņģeļu kluso klātbūtni…

Šie pirmie ziepju gabaliņi man ir nesuši jaunu iedvesmu, jūtos atbalstīta, tātad – uz priekšu:))!!!












Follow

Get every new post delivered to your Inbox.