Ziepju gatavošana

Kā vāra ziepes?

Ziepju izgatavošanas metodes.
Pastāv daudzi ziepju izgatavošanas paņēmieni un metodes, un atkarībā no tā iegūto produktu var vērtēt gan kā roku mākslas darbu, gan kā masveida produkciju.
Būtībā ziepes var izgatavot vai nu aukstā ražošanas procesā, vai vārot, un katram no šiem paņēmieniem ir daudzi paveidi.
Ražošanas pamatā ir taukskābju (jebkuru tauku vai eļļas), sārma un ūdens sajaukšana noteiktās attiecībās, ļaujot ziepju veidošanās procesam notikt pašam – tas ilgst apmēram sešas nedēļas. Burtiska ziepju vārīšana nenotiek – karstums rodas ķīmiskās reakcijas laikā. Gatavas ziepes tiek sagrieztas gabalos, kamēr tās veidnē vēl ir karstas. Ja ziepes tikušas izgatavotas tā saucamo nūdeļu formā, tad tās tiek saveltas: ziepju pārslas tiek laistas caur speciālu mašīnu, kas tās sajauc ar krāsvielām un smaržvielām un laiž ārā kā nepārtrauktu ziepju desu, ko pēc tam automātiski sagriež gabalos.
Aukstā ražošanas procesa ziepes izceļas ar savu cietumu un garantiju ilgai lietošanai.
Otrreizējā ziepju gatavošana. Aukstā procesa paveids – var izmantot aukstā procesā gatavotu ziepju pārpalikumus. Tos sarīvē , ievieto katlā ar nelielu daudzumu ūdens un karsē virs uguns. Izkusušajai, mīkstajai masai var pievienot krāsvielas, smaržvielas. Šo metodi bieži izmanto, lai saglabātu ziepēm pievienoto ēterisko eļļu smaržu un dziedējošās īpašības.
Karstā procesa ziepes. Visas ziepju izejvielas tiek liktas katlā un karsētas, līdz, izejot vairākas stadijas, ziepes ir gatavas. Ziepju gatavošanas procesā rodas arī glicerīns, ziepes satur nelielu tā daudzumu (2-4%). Citā variantā glicerīns kā ziepju blakusprodukts tiek no tām atdalīts, pievienojot sālsūdeni. Glicerīns izšķīst sālsūdenī un tiek atdalīts no ziepēm. Karstais process ļauj daudz ātrāk iegūt gatavas ziepes nekā aukstā procesa ražošana.

Mūsdienu rūpniecisko ziepju ražošana
Līdz pagājušā gadsimta 30.gadiem ziepes rūpnieciski tika izgatavotas, vārot pa porcijām katlā. Rūpniekiem bija milzīgi trīsstāvu katli, kas ļāva saražot tūkstošiem kilogramu ziepju nedēļas laikā. Tad kompānija Procter & Gamble pirmā ieviesa nepārtraukto ražošanas procesu, kas samazināja ziepju produkta izgatavošanas laiku līdz nepilnai dienai un ko izmanto vēl šodien.
Mūsdienās ražošanas tehnoloģija sasniegusi tādu attīstības līmeni, ka tiek saražots līdz 50 tonnām ziepju stundā, lai gan pamatā tiek izmantotas senās ziepju izgatavošanas metodes. Vispirms eļļas vai tauki tiek apstrādāti ar sārmu, pēc šīs apstrādes iegūst nātrija vai kālija taukskābju sāļus. Pēc šī procesa ziepes vēl satur 30% ūdens, un, lai iegūtu cietas ziepes, ūdens daudzumu samazina līdz 12% vai arī ziepju pamatmasu izžāvē pulverī vai pārslās. Pēc tam šai masai pievieno smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas, antioksidantus, konservantus u.c. Viss tiek kārtīgi samaisīts, saspiests un beidzot caur mašīnu izlaists garas ziepju desas veidā. Automāts to sadala gabalos. Iesaiņo.
Cieto ziepju kalpošanas ilgums atkarīgs ne tikai no to sastāva, bet arī no savelšanas un žāvēšanas procesa kvalitātes.

Masveida produkcijas ziepju sastāvdaļas:

 dzīvnieku tauki – vairākums lēto ziepju pamatā ir izmantoti dzīvnieku tauki, ko iegūst kā gaļas rūpniecības blakusproduktu. Tauku izmantošanai ir vairāki mīnusi: piemēram, toksīniem (ieskaitot sintētiskos hormonus, ar ko lopus cenšas uzbarot) ir tendence uzkrāties tieši taukaudos. Taukiem ir arī daudz lielāka tieksme aizsprostot ādas poras nekā eļļai. Jau gadsimtiem ilgi vērtīgākas skaitījušās ziepes, kas izgatavotas uz augu eļļas bāzes, nevis uz tauku;
 augu eļļas – visvairāk mūsdienās izmanto kokosriekstu eļļu, jo tā vislabāk nodrošina ziepju putošanu un ir gandrīz bez smakas. Taču tiek izmantota arī olīveļļa – tā piešķir ziepēm izcilu maigumu; palmu eļļa – ko dēvē par augu taukiem un kas nodrošina ziepēm maigumu un stingru struktūru. Citas augu eļļas (saldo mandeļu, džodžobas, avokado) un tā saucamie sviesti (šī, kakao) tiek pievienoti, lai bagātinātu ziepes ar taukiem, padarot tās ādu barojošākas un ne tik sausinošas;
 sārms – cieto ziepju ražošanā kā sārmu izmanto nātrija hidroksīdu, šķidro ziepju ražošanā – kālija hidroksīdu;
 dažādas piedevas – ziepēs var būt vēl daudz citu sastāvdaļu: ķīmiskie stabilizētāji un konservanti, smaržvielas, vitamīni, jūraszāles, auzas, pumeks, alveja, piens, medus, gurķi, burkāni un citi dārzeņi, augļi un ogas, ārstnieciski augi un ziedi… Katra piedeva maina ziepju gabala ķīmiju, piemēram, kazas piens ziepēs vērš skābes (tas ir, ūdens) virzienā, bet alveja vairāk pieder bāziskajai sastāvdaļai un palielina ziepes dezinficējošās īpašības.

Glicerīna un caurspīdīgās ziepes.
Kas ir glicerīna ziepes?
Tehniski – visas rokām darinātās ziepes ir glicerīna ziepes, jo tajās saglabājas ziepju gatavošanas procesā dabiski radies glicerīns (rodas apmēram 93% ziepju un 7% glicerīna, jo gan dzīvnieku tauki, gan augu eļļas satur 7-13% glicerīna). Parasti rūpnieciski ražotajās ziepēs gandrīz puse glicerīna tiek izvadīta ārā un izmantota citu produktu ražošanā: nitroglicerīna, ķermeņa kopšanas līdzekļu, saldumu un kūku, dažu tipogrāfijas krāsu, medikamentu u.c. ražošanā. Glicerīna ziepēs tas viss tiek atstāts un reizēm pat tā daudzums papildināts – lai paaugstinātu glicerīna līmeni līdz 10%.
Glicerīns ir organisks savienojums (biezs, salds sīrupveida šķidrums), kas šķīst ūdenī. Glicerīns ir arī mitrinātājs – tas sev pievelk, uzsūc mitrumu; piemēram, kad rokas tiek nomazgātas ar glicerīna ziepēm, uz tām paliek plāna glicerīna kārtiņa, kas ādai piesaista mitrumu. Var teikt, ka glicerīns ziepēs darbojas kā roku krēms. Ja glicerīns no ziepēm ir atdalīts, parasti iegūst ziepes, kas sausina ādu.
Mūsdienās jēdziens „glicerīna ziepes” bieži tiek attiecināts uz tā saucamajām dzidrajām ziepēm jeb caurspīdīgajām ziepēm, jo parasti šīm ziepēm ir papildus pievienots glicerīns.

Kā gatavo caurspīdīgās ziepes?
Caurspīdīgo ziepju izgatavošana ir diezgan jauna tehnoloģija, kas ziepju ražošanas procesā gājusi soli tālāk, proti, aukstā vai karstā ražošanas procesa gaitā ziepju masai tiek pievienots šķīdinātājs – alkohols – ziepju dzidrumam, kā arī glicerīna un cukura maisījums, lai palielinātu šo dzidrumu. Jo vairāk pievieno alkoholu, jo ziepes ir dzidrākas, taču pārāk daudz alkohola ziepēs var sausināt to lietotāja ādu. Turklāt, termiņam paejot, alkohols iztvaiko un ziepes zaudē formu, kļūst mazāk caurspīdīgas. Kvalitatīvas dzidrās ziepes var saturēt pat 15-20% glicerīna un ir ļoti mitrinošas; taču lielā glicerīna daudzuma dēļ tās izšķīst un izlietojas ātrāk nekā ziepes, kas satur mazāk glicerīna.

Dabiskas ziepes
Sintētisko mazgāšanas līdzekļu izmantošana milzīgos apjomos liek aizvien vairāk aizdomāties par kaitējumu veselībai, videi. Tāpēc tiek meklēts kaut kas labāks arī ziepju jomā – un, izrādās, jāmeklē nevis kaut kas jauns, bet jāatgriežas pie vecajām labajām ziepēm. Dabiskas, tīras un īstas ziepes, izgatavotas pēc senajām receptēm, kļūst aizvien populārākas gan Eiropā, gan ASV. Ne velti arī masveida ziepju produkciju ražotāji cenšas savus jaunos produktus tuvināt dabiskumam. Tiesa, lielās kompānijas nekad nevarēs masveidā ražot tik dabiskas ziepes kā atsevišķi ziepju meistari nelielās porcijās. Viņiem ir iespēja eksperimentēt un dažādot ziepju īpašības, kamēr visa masveida produkcija tiek ražota praktiski pēc viena noteikta sastāva.
Cauri gadsimtiem ziepju izgatavošanā būtiska nozīme ir bijusi ēterisko eļļu un ārstniecības augu izmantošanai, lai mazgāšanos padarītu ne vien par miesu un garu attīrošu, bet arī par dziedējošu un pacilājošu pasākumu. Dabisko ziepju meistari aprēķinājuši, lai iegūtu tīras, dabiskas ziepes ar terapeitisku iedarbību, vajadzētu pievienot ap 225g ēteriskās eļļas uz katriem 15-16kg ziepju pamatmasas. Pateicoties augstajam ēteriskās eļļas daudzumam ziepju gabalā, katrā mazgāšanas reizē āda saņems apmēram vienu pilienu eļļas, kas ir pietiekami, lai būtu terapeitisks efekts, piemēram, tas palīdzētu atmosties no rīta, palīdzētu problemātiskas un piņņainas ādas gadījumā, pret celulīta problēmu, rosinātu romantisku noskaņu vakarā u.tml. Protams, šīs ziepes nevar būt lētas, jo dabiskās ēteriskās eļļas ir dārga izejviela. Un, ja ir vēlme iegādāties ziepes ar īstu aromterapijas efektu, ieteicams pirms tam noskaidrot , kādas eļļas to ražošanā izmantotas.

Dažu ziepju dabisko sastāvdaļu iedarbība:
 ādu mīkstinoša – mandeļu, avokado, lazdu riekstu eļļa, aprikozes, kliņģerītes, medus, mango sviests, piens u.c.
 nomierinoša (sausai un jūtīgai ādai) – E vitamīns, kviešu asnu eļļa, auzas, alveja, kliņģerītes u.c.
 antibakteriāla un antiseptiska – citrons, mirres, ķiploki, tējas koks, salvija, kanēlis u.c.
 abrazīva – auzas, klijas, kviešu asni, pumeks, smilts u.c.
 savelkoša – gurķis, kumelīte, rozmarīns, salvija, burvju lazda u.c.
 poras attīroša – džodžoba, mandeles u.c.
 dziedējoša – alveja, kliņģerītes, tējas koks u.c.
 bagātinoša ar olbaltumu un vitamīniem – mandeļu, avokado eļļa, aprikozes, burkāni, kivi u.c.
 palīdz pret ekzēmu, psoriāzi – sezama sēklu eļļa, kviešu asnu eļļa, džodžoba u.c.
 taukus absorbējoša – mandeļu milti, māls u.c.

2 komentāri

  1. igors said,

    Februāris 24, 2010 plkst. 10:37 pēcpusdienā

    ka var ar Jums sazinaties lai konkretak uzzinatu par ziepju tehnologiju


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: