Kas jauns manā virtuvē, ziepju katliņā, mājas laboratorijā?:))

18 janvāris, 2010 plkst. 2:32 pm (Virtuve, Ziepes)
Tags: Mani produkti, Ziepes, ēteriskās eļļas

Nav nekā aizraujošāka kā radīšanas process, lai ko mēs veidotu, iecerētu, īstenotu. Ziepju vārīšana nav izņēmums, jo vairāk tāpēc, ka neizpaliek “nezināmā” moments. Laikam jau mūsos šī mazā azarta deva dzīvo un kutina prātu ik lietā? Lai cik arī Tu nebūtu pārliecināts par iznākumu, rezultāts allaž var būt atšķirīgs no iedomātā. Tas ir neprognozējams.

Ziepju vārīšana prasa nopietnu plānošanu:

1)  Jāiepazīstas (teorētiski) ar neskaitāmu vielu īpašībām. (Tas man liek domāt ar vien zaļāk).

2)  Jāmēģina sev tīkamās sastāvdaļas uzmeklēt un iegādāties. (Tas bieži vien prasa pamatīgu laika devu).

3)  Pēc nogurdinošās materiālu iegādes, var veikt precīzu inventarizāciju par sastāvdaļām, kas ir atrastas un var uzsākt kalkulāciju.

4)  Seko formu izvēle, sagatavošana, sakārtošana. Vislabāk, ja tās ir iegādātas patstāvīgai un atkārtotai lietošanai. ( Es vēl tam tikai briestu, jo lai uzmeistarotu mulāžas, man būs nepieciešams kāds prasmīgs galdnieks.

5)  Jāpārvērš virtuve par īstu laboratoriju, jāapbruņojas ar aizsarglīdzekļiem un var uzsākt radīšanas procesu.

Ar katru reizi nāk klāt kāda laba ziņa vai apskaidrība par vienu vai otru interesējošu jautājumu, bet tieši tik pat rodas jauni jautājumi. Nepaiet ne diena, kad sirds tīko, kaut ko jaunu pārbaudīt vai izzinātu.

Patreiz esmu norūpējusies par to, ka nespēju iegādāties ēteriskās eļļas lielākos iepakojumos un par pieņemamām cenām. Ēterisko eļļu cena sastāda pusi no ziepju kopējām izmaksām. ( Ja kāds zina , kur Latvijā tiek tirgotas ēteriskā eļļas vairumā, dodiet ziņu, būšu ļoti pateicīga par šo informāciju (madleena9@inbox.lv).

Tāpat kā izmaksas, tā arī ziepju aromāts ir puse no ziepju vārīšanas veiksmes apliecinājumiem. Bāzes eļļas nerada nepatīkamu smaku, drīzāk ne visai izteiksmīgu, neitrālu, bet tas protams spēcīgi atšķiras no rūpnieciski ražoto ziepju aromātiem. Konstatēju, ka pievienojot vienu aromātu ziepju masai , ne vienmēr izvēlētais aromāts radīs sajūsmu. Žūstot ziepes pamazām paliek ne tikai sausākas, bet arī smaržas kļūst ne tik piesātinātas un asas.

Eksperimenti turpinās un es esmu nonākusi līdz nākošajam solim. Ar pamatmasu esmu tikusi skaidrībā. Sapratusi, kā tā var mainīties sīku neuzmanību dēļ, cik riskanti ir kādu lietu neizdarīt līdz galam, piemēram pavirši izskalojot trauku var kārtējo ziepju masu sabojāt ne tikai vizuāli, bet arī materiālu var palaist vējā.

Pavisam interesanti vārot ziepes ir izmantot vielas, kas tās padara individuālas. Tās ir tējas, zālītes, ogas, utt.

Es vāru ziepes no pamatiem, tad tās ir sarežģītāk veidot kā glicerīna ziepes. Sārms ir kā neredzams spēks, kas uz katru lietu, kurai pieskaras, iedarbojas savādāk.

Tā piemēram, sārmam pielejot sarkano tēju, reakcija ir pavisam nesaprotama, masa paliek koši zaļa. Sārmam izreaģējot tā pamazām kļūst tumši brūna, bet rezultātā ziepes sanāk kafijas ar pienu (faktiski ar daudz piena) krāsā. :))

Tāpat kā kazas piena ziepes gribas redzēt baltas, bet sārms pienu pārveido par citrondzeltenu šķidrumu, kas ziepju masu iekrāso ar tādu kā nedaudz caurspīdīgu, zaļganbrūnu (gaišu) nokrāsu.

Zaļā tēja veido pamatīgi tumšu toni. Faktiski tumšas ziepes nav māksla radīt, man vēl joprojām nav skaidrs, kā pagatavot baltas ziepes neizmantojot gatavu glicerīna ziepju masu.

Patīkams pārsteigums ir karotīna ziepes. Karotīnā eļļa ir ar tik sulīgu toni, ka nekādi ziepošanās procesi nespēj mainīt dzidro, rietošās saules nokrāsu.

Linsēklas (varbūt, ka tikai sagadīšanās pēc) tomēr man šķiet, ka linsēklu smarža sārma iedarbībā kļūst visai īpatnēja, kura ne visiem cilvēkiem var patikt.

Nu un tagad piedāvāju savu jauno foto galeriju. Labu apetīti, dārgie draugi!