8. marts dažādi domājošajiem

Iespējams, drīz kādam Latvijas iedzīvotājam 8. marts saistīsies nevis ar nostalģiju pēc vecajiem labajiem laikiem, bet gan vienkārši ar dažāda līmeņa diskusijām – vajag mums 8. martu vai nevajag?

Iespējams, drīz kādam Latvijas iedzīvotājam 8. marts saistīsies nevis ar nostalģiju pēc vecajiem labajiem laikiem, kur sieviešu solidaritātes ideja kalendārā bija iezīmēta ar sarkanu skaitli, bet gan vienkārši ar dažāda līmeņa diskusijām – vajag mums 8. martu vai nevajag? Kamēr domātāji domā, Mēs atrada dažus iemeslus, kāpēc šo dienu no kalendāra svītrot ārā nevajadzētu, jo ne jau tikai sievietes šajā dienā ir solidarizējušās prasībā pēc tulpju grēdām un uzmanības. Vēstures stāsti piedāvā gana daudz ievērības cienīgu notikumu, kas saistās ar 8. martu, – kāds svin Mātes dienu, cits mēģina atteikties no smēķēšanas, bet vēl kāds piemin revolūciju.

Sākumā – tomēr sievietes

Lai gan 8. marta ideja ir sieviešu emancipācijas produkts strādnieku kustības laikmetā, paveroties senākos kalendāros, uzzinām, ka 1702. gadā pēc Anglijas karaļa Viljama III nāves troni pārņem karaliene Anna Stjuarte, kas pēc 1707. gadā veiktās Anglijas un Skotijas apvienošanas kļūst par pirmo karalieni, kas vadīja Lielbritāniju.
Gana simbolisks bija varas pārņemšanas veids – feministes savu pašapziņu var spēcināt ar apziņu, ka nelaiķis Viljams patiešām krita. Tiesa, ne no troņa, bet gan no zirga, un vēlāk no gūtajām traumām nomira. Tātad sieviešu kustības entuziasti mierīgi var pārcelt 8. marta vēstures saknes dažus gadsimtus senāk. Oficiāli Starptautiskā sieviešu diena tiek svinēta kopš 1911. gada.

Taču, šķiet, viens no jaunākajiem iemesliem 8. marta svinēšanai ir tāds, ka Kanādas pilsētā Otavā 8. marts ir dziedātājas Elenisas Morisetes diena. Tiesa, viņa pati no šīs dienas ir atteikusies, par iemeslu minot, ka šis datums ir jau aizņemts. Tomēr daudzi mūziķes fani par to īpaši nesatraucas un ar vairākām izsaukuma zīmēm kalendārā atzīmē šo datumu.

Savukārt Albānijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Slovēnijā, Maķedonijā, Bulgārijā un Rumānijā 8. martā svin Mātes dienu.

Marta revolūcija

1917. gadā Krievija pārdzīvoja divas revolūcijas – februārī un oktobrī, kas, pārejot uz jauno stilu, tikpat labi varētu tikt nodēvētas par marta un novembra revolūcijām. Neieslīgstot vēsturiskās apcerēs par Padomju Krievijas tapšanas līkločotajiem ceļiem, jāatzīmē 23 notikumi, kas, pēc jaunā stila rēķinot, iekrīt akurāt 8. martā. Pēterpilī bija sākušās grūtības ar pārtiku, un bada dēļ tur izcēlās nemieri, kuru atskaņas līdz ar citiem revolūcijas laika notikumiem lasāmas arī aizokeāna avīzē New York Times.

Tās dienas laikraksts, atsaucoties uz savu korespondentu, ziņo, ka ļaudis, nesaņēmuši pārtiku, sadumpojušies un izgājuši ielās, izlaupot maiznīcas un atņemot pārtiku tiem, kam tā vēl bijusi. «Petrogradā ir daudz kazaku un jātnieku policijas patruļu. Lielākā daļa pūļa, tajā skaitā sievietes un bērni, bija izgājuši ārā, lai skatītos, kā citi ļaudis meklē nepatikšanas,» par 1917. gada 8. marta (23. februāra) notikumiem raksta New York Times. «Kopējā atmosfēra ir līdzīga kā brīvdienās, bet ar jaušamu pērkona tuvošanos.» Pērkons tuvojas, un februāra revolūcija ir sākusies.

Par vēl kādu revolūciju nu jau Padomju Savienība pasauli informēja 1950. gada 8. martā, paziņojot, ka tās rīcībā ir atombumba, savukārt 1983. gada 8. martā ASV prezidents Padomju Savienību nodēvē par ļaunuma impēriju. Padomju Savienība ir sabrukusi, taču Lielā komunikatora apzīmējums joprojām ir dzīvs, un tādā vīzē, spriežot pēc Latvijas Transatlantiskās organizācijas gatavotajām sarkanajām skrejlapiņām, tagad ir modīgi dēvēt Baltkrieviju.

Viena no neskaitāmajām revolūcijām 8. martā notikusi arī Sīrijā. Par Sīrijas dumpjiem un daudzām šāda veida starpnacionālām politiskām attiecībām ir garš stāsts, tomēr 1963. gada 8. marta apvērsums, kuru vadīja partija Baath (tā pati, pie kuras piederēja arī bijušais Irākas līderis Sadāms Huseins un kura pirms dažiem mēnešiem bija vadījusi apvērsumu arī Irākā), noslēdza zināmu Sīrijas vēstures posmu, un tāpēc 8. marts te ik gadu tiek atzīmēts kā revolūcijas gadadiena.

Sākam jaunu dzīvi?

Lai norādītu, ka 8. marts varētu attiekties uz plašiem ļaužu slāņiem, Britu karaliskā farmaceitu savienība 8. martu pasludinājusi par nesmēķēšanas dienu. Šajā dienā britu ārsti aicina doties pie aptiekāra, lai aprunātos par iespējamiem ceļiem, kā tikt vaļā no smēķēšanas. Tā kā daudzviet vai nu stājušies spēkā, vai jau darbojas pretsmēķēšanas likumi – piemēram, Lielbritānijā tāds stāsies spēkā 2007. gada vasarā –, pašlaik ir īstais laiks, lai meklētu palīdzību, teikts Farmaceitu savienības izplatītajā paziņojumā. Tiesa, paziņojuma tālākais teksts diez vai iedrošinās daudzus gaidāmā grūtā ceļa gājējus: «Smēķēšanas atmešanai nepieciešama plānošana, iedrošināšana, atbalsts, motivācija, un aptiekāri šajā procesā var palīdzēt.»

Ja kādam ienāk prātā vilkt paralēles ar Mihaila Bulgakova stāstu Morfijs, kurā varonis tik ilgi domāja par atradināšanos, līdz saprata, ka tas nemaz nav nepieciešams, – farmaceiti sniedz nelielu statistisku mierinājumu. Piedāvātajos datos teikts, ka 70 procentu britu smēķētāju zina, ka pastāv tāda nesmēķēšanas diena, savukārt 30 procentu dara kaut ko nesmēķēšanas plāna labad. Jebkurā gadījumā – alternatīvā 8. marta svinētāji var ielūkoties interneta lapā http://www.nosmokingday.org.uk un, iespējams, mēģināt šo tradīciju paplašināt ne tikai aiz britu salu robežām.

Citi svarīgi datumi

Ja esat sadomājuši pilnvērtīgi atzīmēt 8. martu, nedrīkst aizmirst arī citus svarīgus notikumus. Tā, piemēram, 1618. gadā Johaness Keplers atklāja Trešo planētu kustības likumu, proti, ka laiks, reizināts kvadrātā, ko planēta pavada, veicot pilnu ceļu pa orbītu, ir tieši proporcionāls orbītas garākajam rādiusam, kas reizināts kubā. Tiesa gan, pētnieks drīz no sava novērojuma vēlējās atteikties, jo sākotnējos aprēķinos bija iezagusies kļūda, taču tā paša gada 15. maijā viņš savus sākotnējos novērojumus apstiprināja.

1999. gada 8. martā ASV Augstākā tiesa, noraidot apelācijas prasību, atbalstīja Timotija Makveja sodīšanu par ASV valdības ēku spridzināšanu Oklahomā 1995. gada 19. aprīlī, nogalinot 168 upurus. 2001. gada 11. jūnijā T. Makvejam veica nāvējošu injekciju, un T. Makveja nāvesstundas pēdējās minūtes kabeļtelevīzijas kanālā vēroja terora aktā bojāgājušo tuvinieki. Kā vēsta BBC, T. Makveja pēdējo vārdu vietā atstāja dzejoli, kurā ir šādas rindas: «Esmu sava likteņa saimnieks. Esmu savas dvēseles kapteinis.«

Savukārt 1965. gada 8. martā ASV Vjetnamas dienvidos izsēdināja 3500 jūras kājnieku – pirmās ASV karaspēka daļas, kas ieradās Vjetnamā, un asiņainie kara gadi ilgi nav jāgaida. Bet 2004. gada 8. martā Irākas valdības padome parakstīja Irākas konstitūciju.

Laikā, kad mēs aktīvi savu auditoriju baidām ar kārtējiem putnu gripas atklāšanas vai saslimšanas gadījumiem, ir gluži vietā atgādināt, ka oficiāli 1918. gada 8. martā reģistrēts pirmais spāņu gripas upuris, kas pēc uzbūves bija līdzīgs putnu gripas vīrusam H5N1. Putnu gripas pandēmijas iespējamie mērogi tiek salīdzināti ar spāņu gripas upuru skaitu, un toreiz gripas epidēmijas laikā no 1918. līdz 1919. gadam mira no 50 līdz 100 miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Secinājums? Ja tevi, dārgo lasītāj, nespēj aizkustināt sarkano tulpju un sieviešu solidaritātes diena, atceries – ir daudz citu zināmu, aizmirstu un noklusētu notikumu ne tikai šajā, bet arī turpmākajās dienās, ko pieminēt, atcerēties, zināt un svinēt. Izvēles brīvība.

Jānis Buholcs, “Neatkarīgā”
Trešdiena, 8. marts (2006) 00:02

8.marta vēsture

1857. gada 8. martā Ņujorkā uz manifestāciju sapulcējās šūšanas un apavu fabriku darbinieces. Viņas pieprasīja 10 stundu darbadienu, gaišas un sausas darba vietas un darba algu, kas būtu vienlīdzīga ar to, ko saņem vīrieši.

Tolaik sievietes strādāja 16 stundas diennaktī un par to saņēma grašus. Daudzos ASV uzņēmumos radās arodbiedrību organizācijas. 1857. gada 8. martā izveidojās vēl viena arodbiedrība – pirmo reizi par tās locekļiem kļuva sievietes. Šajā dienā Ņojorkā simtiem sieviešu piedalījās demonstrācijās, pieprasot savas tiesības.
1910. gadā Starptautiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā Klāra Cetkina izteica piedāvājumu svinēt Starptautisko sieviešu dienu 8. martā, kas izskanēja kā aicinājums visām pasaules sievietēm iesaistīties cīņā par līdztiesību.
Atsaucoties uz šo aicinājumu, daudzu valstu sievietes iesaistījās cīņā pret nabadzību, par tiesībām strādāt, par mieru. 1911. gadā šie svētki pirmo reizi tika svinēti 19. martā Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē. Tad vairāk kā miljons vīriešu un sieviešu piedalījās manifestācijās. Sievietes mēģināja panākt tiesības vēlēt un ieņemt vadošos amatus.
Vēlāk to svinēja 1912. gada 12. maijā. Krievijā pirmo reizi Starptautisko sieviešu dienu atzīmēja 1913. gadā Pēterburgā. 1913. gada 2.martā Poltovas ielā sapulcējās pusotrs tūkstotis cilvēku, jo pilsētas dome atbalstīja sieviešu jautājumu izskatīšanu. Šajā tikšanās reizē tika apspriesti tādi jautājumi, kā sieviešu balsstiesības, valsts nodrošinājums māmiņām, dzīves dārdzība. Nākamajā gadā daudzās Eiropas valstīs 8. martā vai tuvākajos datumos sievietes organizēja maršu, protestējot pret karu.
1917. gada pēdējā februāra svētdienā Krievijas sievietes izgāja ielās ar lozungu “Maizi un mieru”. Pēc četrām dienām imperators Nikolajs II atkāpās no valsts galvas posteņa; pagaidu valdība garantēja sievietēm tiesības vēlēt. Šī vēsturiskā diena bija 23. februārī pēc Juliāna kalendāra, kas tajā laikā tika lietots Krievijā un 8. martā pēc Gregoriāņu kalendāra.
Starptautiskā sieviešu diena – 8. marts – kļuva par valsts svētkiem pirmajos Padomju varas gados. No 1965. gada tā kļuva par brīvdienu. Pastāvēja arī šīs dienas svētku rituāls. Šajā dienā svinīgu pasākumu ietvaros valsts atskaitījās sabiedrības priekšā par valsts politikas realizāciju attiecībā uz sievietēm. Pakāpeniski Starptautiskā sieviešu diena valstī zaudēja savu politisko nokrāsu.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 8. marts palika Krievijas Federācijas valsts svētku sarakstā. Starptautiskā sieviešu diena tiek svinēta arī citās valstīs: Azerbaidžānā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgīzijā, Moldāvijā, Tadžikistānā, Turkmēnijā, Ukrainā, Baltkrievijā, bet Uzbekistānā to svin kā Mātes dienu; Armēnijā to svin 7. aprīlī kā Mātes un Skaistuma dienu.

Rādās 8.marts ir diezgan saslāņojušos svētku datums. Katram ir dota iespēja izvēlēties, vai šī diena kaut kādā veidā saistāma ar viņu pašu, bet kamēr vēsturnieki strīdās, mēs katrs spējam priecāties par saņemtu un dāvāru pavasara smaidu, vai to pavada vai nepavada ziedu pušķis:)). Tāpēc vēlu Jums visiem pavasarīgus sveicienus un drīzāku strazdu atgriezšanos.:))

2 komentāri

  1. mrh said,

    Marts 8, 2010 plkst. 9:57 priekšpusdienā

    Sveiciens 8. martā !

  2. landladyline said,

    Marts 9, 2010 plkst. 7:41 priekšpusdienā

    Paldies! Bet kur ir tulpe???:///


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: